Lasīšanas laiks: apmēram 5 minūtes

Auklas izvēle sākumā mēdz būt pat mulsinošāka par mānekļu izvēli. Uz vienas spolītes rakstīts diametrs milimetros, uz citas izturība kilogramos, bet vēl citai priekšā ir PE apzīmējums, kas neko daudz neizsaka, ja ar to saskaries pirmo reizi.

Tad vēl jāizvēlas starp pīto auklu, neilonu un fluorokarbonu. Katram variantam ir savi plusi, savi mīnusi un vismaz viens makšķernieks, kurš apgalvos, ka pārējie vispār nav lietojami.

Patiesībā viss nav tik sarežģīti. Aukla jāizvēlas pēc tā, kādus mānekļus izmantosi, kur makšķerēsi un kādas zivis vēlies ķert.

Ja vajag vienkāršu sākuma variantu universālai spiningošanai, vairumam iesācēju piemērota būs kvalitatīva pītā aukla ar mērķa zivij atbilstošu pavadiņu. Tomēr tas nenozīmē, ka neilona aukla ir slikta vai novecojusi. Dažās situācijās tā būs pat ērtāka.

Aukla nav spininga komplekta skaļākā detaļa, bet tieši tā pirmā pasaka, ka zem ūdens kaut kas ir noticis.

Kāpēc auklas izvēle ir tik svarīga?

Makšķerēšanas aukla savieno tevi ar mānekli un zivi. Tā ietekmē iemetiena attālumu, mānekļa vadīšanu, jutību un to, cik droši iespējams zivi izvadīt līdz krastam.

Pārāk resna aukla var samazināt iemetiena attālumu un traucēt viegla mānekļa darbībai. Pārāk tieva aukla metīsies tālāk, taču būs jutīgāka pret mezgliem, akmeņiem, gliemežiem un pēkšņu slodzi.

Tāpēc nav jēgas automātiski izvēlēties pašu tievāko auklu tikai tāpēc, ka ar to iespējams tālāk aizmest.

Auklai jābūt pietiekami tievai ērtai mānekļa vadīšanai, bet pietiekami izturīgai vietām, kurās tu patiešām makšķerē.

Pītā aukla, neilons vai fluorokarbons?

Pītā aukla: jutīga un universāla izvēle

Pītā aukla sastāv no vairākām savītām šķiedrām un stiepjas ļoti maz. Tāpēc mānekļa pieskārieni gruntij, zālēm un reizēm arī pavisam uzmanīgas copes caur kātu jūtamas daudz skaidrāk.

Tieši šī iemesla dēļ pītā aukla ir populāra gumijas mānekļu un zandartu copē. Kad māneklis atsitas pret grunti vai zivs to paņem kritiena laikā, ir daudz vieglāk saprast, kas notiek auklas otrā galā.

Pītā aukla ir arī salīdzinoši tieva pret savu izturību. Tas palīdz tālāk aizmest un rada mazāku pretestību straumē vai dziļākā ūdenī.

Tomēr tai ir arī trūkumi. Tā gandrīz neabsorbē zivs izrāvienus, tāpēc svarīga ir pareizi noregulēta spoles bremze. Ja bremze pievilkta līdz galam, visa slodze nonāk uz mezgla, āķa un kāta.

Pītā aukla var ātri ciest vietās ar akmeņiem, gliemežiem vai asām konstrukcijām. Tā mēdz veidot arī cilpas un vēja mezglus, īpaši ar viegliem mānekļiem un nepareizi piepildītu spoli.

Ja pamani bojātu vai sapūkojušos posmu, nogriez to uzreiz. Cerība, ka “vēl vienu copi jau izturēs”, visbiežāk pazūd kopā ar mānekli.

Neilona aukla: vienkārša un piedodoša

Neilona jeb monofilamenta aukla ir veidota no viena materiāla pavediena. Tā stiepjas vairāk nekā pītā aukla, un tas var būt gan trūkums, gan priekšrocība.

Lielāka elastība nozīmē, ka mānekļa pieskārieni gruntij un uzmanīgas copes būs jūtamas vājāk. Tāpēc dziļā zandartu copē neilons parasti nebūs pirmā izvēle.

Toties tas labāk absorbē zivs izrāvienus. Iesācējam neilona aukla var piedot pārāk strauju pieciršanu vai ne līdz galam pareizi noregulētu spoles bremzi.

Neilons ir arī salīdzinoši lēts un parasti rada mazāk problēmu ar cilpām. Tas var būt labs variants roteriem, šūpiņiem un vobleriem, īpaši vienkāršai spiningošanai seklākā ūdenī.

Jārēķinās, ka neilons ar laiku noveco. Saule, temperatūras maiņas un ilgstoša glabāšana samazina tā izturību. Ja aukla kļuvusi cieta, savērpusies vai viegli plīst mezglā, laiks to nomainīt.

Fluorokarbons: parasti pavadiņai, nevis visai spolei

Fluorokarbons ir stingrāks un izturīgāks pret berzi nekā parasts neilons. Ūdenī tas parasti ir arī mazāk pamanāms, tāpēc to bieži izmanto kā pavadiņas materiālu.

Asaru un zandartu copē fluorokarbona posmu var piesiet starp pīto auklu un mānekli. Tas pasargā pamatauklu no grunts un padara pēdējo sistēmas daļu mazāk uzkrītošu.

Tomēr fluorokarbons nav neredzams, un tas nav drošs risinājums visām situācijām.

Tievs fluorokarbons nepasargās no līdakas zobiem. Līdaku copei iesācējam drošākais variants būs kvalitatīva tērauda vai titāna pavadiņa.

Biezu fluorokarbonu līdaku copei izmanto arī pieredzējuši makšķernieki, taču tas regulāri jāpārbauda un jāizvēlas konkrētajam copes veidam atbilstošā diametrā.

Kādu pītās auklas diametru izvēlēties?

Ar pītajām auklām uz iepakojuma norādītais diametrs ne vienmēr precīzi sakrīt ar reālo resnumu. Divas dažādu ražotāju auklas ar atzīmi 0,12 mm var būt jūtami atšķirīgas.

Tāpēc norādīto diametru uztver kā aptuvenu orientieri. Apskati arī auklas izturību un citu makšķernieku pieredzi ar konkrēto modeli.

Vieglai asaru copei

Ar maziem mānekļiem bieži izmanto aptuveni 0,06 līdz 0,10 mm pīto auklu.

Tievāka aukla palīdz tālāk aizmest vieglus mānekļus, taču prasa rūpīgāk noregulētu spoles bremzi un uzmanīgāku apiešanos vietās ar akmeņiem vai zālēm.

Universālai spiningošanai

Spiningošanai no krasta ar vidēja izmēra gumijas mānekļiem, roteriem un vobleriem labs sākuma diapazons būs aptuveni 0,12 līdz 0,16 mm.

Tas nav viens ideāls izmērs visiem, taču iesācējam šāds diapazons dod saprātīgu līdzsvaru starp izturību, iemetiena attālumu un mānekļa kontroli.

Smagākiem mānekļiem un zāļainām vietām

Lielākiem līdaku mānekļiem vai copei blīvās zālēs var izvēlēties aptuveni 0,17 līdz 0,22 mm vai vēl resnāku auklu.

Šeit izturība ir svarīgāka par maksimāli tālu metienu. Ja zivs jāizvada no zālēm, pārāk tieva aukla ātri parādīs savus trūkumus.

Kādu neilona auklas diametru izvēlēties?

Neilona aukla pie līdzīgas izturības parasti būs resnāka par pīto.

Vieglai asaru copei var izmantot aptuveni 0,18 līdz 0,22 mm neilonu. Universālākai spiningošanai bieži izvēlas 0,22 līdz 0,28 mm.

Līdaku copei ar lielākiem mānekļiem var būt vajadzīga resnāka aukla, taču arī tad nedrīkst aizmirst par pavadiņu. Resns neilons pats par sevi nepasargā no līdakas zobiem.

Arī neilona auklai diametra norādes dažādiem ražotājiem var atšķirties. Tāpēc nevajag izvēlēties tikai pēc viena skaitļa uz iepakojuma.

Vai lielāka izturība kilogramos vienmēr ir labāka?

Uz iepakojuma norādītā izturība parāda, kādu taisnu slodzi aukla spēj izturēt noteiktos apstākļos. Reālajā copē mezgli, nodilums un strauji rāvēni šo izturību samazina.

Auklas izturībai nav jābūt vienādai ar paredzamās zivs svaru.

Pareizi noregulēta spoles bremze ļauj izvilkt arī par auklas norādīto izturību smagāku zivi. Slodzi palīdz absorbēt kāts, spole un visa sistēma kopā.

Tāpēc nevajag dzīties tikai pēc lielākā kilogramu skaita. Parasti tas nozīmē arī resnāku auklu, īsāku iemetienu un smagnējāku mānekļa vadīšanu.

Labāk izvēlēties sabalansētu komplektu nekā ļoti resnu auklu uz viegla spininga.

Kāda aukla piemērota dažādām zivīm?

Līdakai

Universālai līdaku copei no krasta labs sākums būs aptuveni 0,14 līdz 0,18 mm pītā aukla.

Ja izmanto lielus mānekļus vai makšķerē blīvās zālēs, auklu var izvēlēties resnāku. Svarīgākais ir izmantot līdakām paredzētu tērauda vai titāna pavadiņu.

Pat laba pītā aukla pret līdakas zobiem nepalīdzēs.

Zandartam

Zandartu copei parasti izvēlas pīto auklu, jo tās nelielā stiepšanās palīdz sajust grunti un uzmanīgas copes.

Bieži piemērots būs aptuveni 0,10 līdz 0,14 mm diametrs, taču jāņem vērā dziļums, straume, mānekļa svars un šķēršļi zem ūdens.

Pārāk resna aukla straumē rada lielāku pretestību. Tad vajadzīga smagāka džiggalva, lai māneklis vispār sasniegtu grunti.

Asarim

Vieglai asaru copei var izmantot 0,06 līdz 0,10 mm pīto auklu vai aptuveni 0,18 līdz 0,22 mm neilonu.

Pītā aukla dos labāku jutību un tālāku iemetienu. Neilons būs piedodošāks, īpaši ar maziem roteriem un vobleriem.

Ja vietā regulāri gadās līdakas, jāpadomā arī par pavadiņu. Tievs fluorokarbons no līdakas zobiem nepasargās.

Četru vai astoņu dzīslu pītā aukla?

Četru dzīslu pītā aukla bieži ir raupjāka un skaļāka, tai slīdot caur kāta riņķiem. Toties tā parasti labāk panes berzi pret zālēm, akmeņiem un citiem šķēršļiem.

Astoņu dzīslu aukla parasti ir apaļāka, gludāka un klusāka. Ar to bieži var sasniegt labāku iemetiena attālumu, taču tā var būt jutīgāka pret bojājumiem uz asām virsmām.

Tas nenozīmē, ka viena vienmēr ir labāka par otru.

Ja makšķerē vietās ar daudz akmeņiem un šķēršļiem, četru dzīslu aukla var būt praktiskāka. Ja svarīgs ir tāls un kluss iemetiens, astoņu dzīslu aukla bieži būs patīkamāka lietošanā.

Biežākās kļūdas, izvēloties auklu

Viena no biežākajām kļūdām ir pirkt auklu tikai pēc uzrakstītā diametra.

Uz diviem iepakojumiem var būt norādīti vienādi 0,12 mm, bet praksē viena aukla būs gluda un apaļa, savukārt otra šķitīs daudz resnāka un ātri sāks pūkoties.

Vēl viena kļūda ir piepildīt spoli līdz pašai malai. Tad aukla var mest cilpas un veidot vēja mezglus. Ja auklas ir pārāk maz, samazinās iemetiena attālums.

Bieži tiek aizmirsta arī regulāra pārbaude. Pirms copes pārvelc dažus pirmos auklas metrus starp pirkstiem. Ja jūti raupjumu vai bojājumus, nogriez nolietoto posmu un pārsien mezglu.

Dažas minūtes pirms copes ir daudz patīkamākas nekā pārrauta aukla brīdī, kad galā beidzot ir laba zivs.

Kādu auklu mēs ieteiktu iesācējam?

Universālam spininga komplektam mēs sāktu ar kvalitatīvu 0,12 līdz 0,16 mm pīto auklu.

Atkarībā no mērķa zivs pie tās izmantotu:

• tērauda vai titāna pavadiņu līdaku copei;
• fluorokarbona pavadiņu asariem un zandartiem;
• kvalitatīvu griezuli, ja bieži tiek izmantoti roteri.

Ja vēlies vienkāršāku un lētāku sākumu, vari izvēlēties kvalitatīvu 0,22 līdz 0,25 mm neilona auklu. Tā būs mazāk jutīga, taču piedos vairāk kļūdu un parasti būs vienkāršāk kopjama.

Pirmajai auklai nav jābūt visdārgākajai veikalā. Taču nav vērts izvēlēties arī pašu lētāko, nezināmas izcelsmes variantu.

Slikta aukla var sabojāt copi vēl pirms pirmās zivs.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai pītā aukla vienmēr ir labāka par neilonu?

Nē. Pītā aukla ir jutīgāka un plānāka, tāpēc tā ir laba gumijas mānekļiem, dziļākai copei un situācijām, kurās svarīgi sajust grunti.

Neilons ir elastīgāks, piedodošāks un var būt ērts roteriem, šūpiņiem un vobleriem.

Vai fluorokarbons pasargā no līdakas zobiem?

Tievs fluorokarbons līdakas zobus droši neizturēs.

Iesācējam līdaku copei labāk izmantot kvalitatīvu tērauda vai titāna pavadiņu. Biezu fluorokarbonu izmanto arī līdakām, taču tas nav automātiski drošs jebkurā diametrā.

Cik bieži jāmaina makšķerēšanas aukla?

Tas atkarīgs no tā, cik bieži makšķerē un kādos apstākļos aukla tiek izmantota.

Regulāri pārbaudi pirmos metrus, mezglus un vietas, kur aukla saskaras ar grunti. Ja tā kļuvusi raupja, sapūkojusies, cieta vai zaudējusi izturību, bojātais posms vai visa aukla jānomaina.

Noslēgumā

Pareizā makšķerēšanas aukla nav tā, kurai uz iepakojuma ir lielākais izturības skaitlis.

Tai jāatbilst spiningam, spolei, mānekļa svaram un vietai, kurā makšķerē. Vieglai asaru copei nevajag resnu līdaku auklu, bet zāļainā ezerā nav jēgas riskēt ar īpaši smalku auklu tikai tālāka metiena dēļ.

Ja tikai sāc, izvēlies vienu universālu variantu un iepazīsti to. Pievērs uzmanību tam, kā aukla uzvedas iemetienā, kā jūtama mānekļa kustība un cik viegli vari kontrolēt zivi.

Ar laiku pats sapratīsi, kur vajadzīga tievāka aukla, kur resnāka un kur pītās auklas vietā ērtāks būtu neilons.

Aukla kastē neaizņem daudz vietas. Toties tieši caur to tu sajūti visu, kas notiek auklas otrā galā.

*Rakstu sagatavoja Ekocope komanda, balstoties uz mūsu pieredzi un regulāriem mānekļu testiem Latvijas ūdeņos.